Fotogrāfiju, kurās attēlota pilsēta ir milzīgi daudz, tomēr to allaž pietrūkst. Jebkurā kontekstā. Šis ir mans solis ticot, ka to var labot.

Manas nelielās kolekcijas ierosmi ieguvu apskatot fotogrāfa Horsta Hamana (Horst Hamann) deviņdesmitajos tapušo kolekciju Ņujorka vertikāli (New York Vertical). Fotogrāfi parasti diezgan brīvi maina horizontālu un vertikālu kadrējumu, ja vien kadra malu attiecība ir tradicionālās robežās. Pavisam citādi ir tad, ja kadra izmēri tuvinās panorāmai. Pat atrodoties visai pazīstamā vietā un pārzinot skatupunktus, nākas sākt skatīšanos no jauna, jo nekas vairs nelīdzinās zināmajam.

Lai arī manis izvēlētā 1:2 malu attiecība nav uzskatāma par ekstrēmu, tomēr fotografēšana šādā manierē izrādījās izaicinājums. Sākotnējā saprašana par, it kā, vizuāli zīmīgajiem Rīgas pilsētas objektiem izrādījās ne visai vērtīga, to vajadzēja pārskatīt. Lēnais lielformāta kameras darba ritms un „neesošu” skatupunktu tvarstīšana bija pietiekams ieguldījums, lai oriģināliem piešķirtu īpašu vērtību izvēloties cēlmetālu sāļu nospiedumu tehnoloģiju

Šie darbi vairs netiks izgatavoti citos izlaidumos.

Par oriģināliem:

Formāts - 50x25 uz 76x56 lapas

Papīrs - Revere Platinum no Cartiere Magnani