Izmērs 24x24cm uz 42x30 (A3) lapas

Innova Soft White Cotton

No 2010. gada preses:

Fotogrāfs un pedagogs Raimo Lielbriedis personālizstādē “Melnbaltā pietura” apkopojis izlasi no vairāku gadu laikā tapušiem darbiem – fotogrāfijas uzņemtas ilgstošā laikposmā, bet oriģināli tapuši šogad, speciāli izstādei. Visi izstādes darbi ir izgatavoti digitāldrukas tehnikā (giclee print) par pamatu ņemot tradicionālā procesā iegūtus melnbaltos negatīvus un augstas klases materiālu izvēli. Digitāldrukas tehnoloģiju attīstība ļauj piešķirt pilnīgi jaunas kvalitātes jau esošam attēlu materiālam saglabājot attieksmi pret attēla oriģināla stabilitāti gan tehniskā, gan vienkārši izskata nozīmē.

Kā jau tas raksturīgi Raimo Lielbrieža darbiem, ekspozīcijā skatāms augstākās raudzes tehniskais izpildījums, stila tīrība un izkopta melnbaltā estētika. Darbi radīti galvenokārt ainavas žanrā. Par saviem darbiem Raimo Lielbriedis raksta:

“Vārdus var sakārtot gan rokasgrāmatās, gan laikrakstu ziņās, gan dzejoļu krājumos. Manu fotodarbu "vārdi" ir mēģinājums sacerēt dzeju.

Autors par izstādi:

Lai dotos tālāk, dažkārt ir vajadzīga pietura. Seviški tad, ja kustības trajektorija sāk līdzināties aplim. Neesmu iecerējis mainīt profesiju, tomēr pienācis laiks izvēlēties attīstībai nepieciešamos virzības katalizatorus, jaunas enerģijas avotus. Paveiktais melnbaltās fotogrāfijas jomā dod man šādu iespēju, atliek vienīgi apstāties un rūpīgi padomāt.

Fotogrāfijas, kas tapušas laikā no 1985. līdz 2000. gadam, tagad sakārtotas vienkopus, interneta lapā. Daži no šiem darbiem ir bijuši apskatāmi vairākās izstādēs Latvijā un ārzemēs kā sudraba želatīna oriģināli.

Vienojošais šajās fotogrāfijās ir to stilistika un tapšanas veids - no dabas, ar tādu kā dokumentālu piesitienu. Radošās ietekmes man nešķiet īpaši zīmīgas, ja nu vienīgi preses darba garša ir mazliet jūtama.

Visi attēli uzņemti uz 35mm filmas. Šeit apskatāmi skenējumi no negatīviem.

Fotogrāfiju, kurās attēlota pilsēta ir milzīgi daudz, tomēr to allaž pietrūkst. Jebkurā kontekstā. Šis ir mans solis ticot, ka to var labot.

Manas nelielās kolekcijas ierosmi ieguvu apskatot fotogrāfa Horsta Hamana (Horst Hamann) deviņdesmitajos tapušo kolekciju Ņujorka vertikāli (New York Vertical). Fotogrāfi parasti diezgan brīvi maina horizontālu un vertikālu kadrējumu, ja vien kadra malu attiecība ir tradicionālās robežās. Pavisam citādi ir tad, ja kadra izmēri tuvinās panorāmai. Pat atrodoties visai pazīstamā vietā un pārzinot skatupunktus, nākas sākt skatīšanos no jauna, jo nekas vairs nelīdzinās zināmajam.

Lai arī manis izvēlētā 1:2 malu attiecība nav uzskatāma par ekstrēmu, tomēr fotografēšana šādā manierē izrādījās izaicinājums. Sākotnējā saprašana par, it kā, vizuāli zīmīgajiem Rīgas pilsētas objektiem izrādījās ne visai vērtīga, to vajadzēja pārskatīt. Lēnais lielformāta kameras darba ritms un „neesošu” skatupunktu tvarstīšana bija pietiekams ieguldījums, lai oriģināliem piešķirtu īpašu vērtību izvēloties cēlmetālu sāļu nospiedumu tehnoloģiju

Šie darbi vairs netiks izgatavoti citos izlaidumos.

Par oriģināliem:

Formāts - 50x25 uz 76x56 lapas

Papīrs - Revere Platinum no Cartiere Magnani

COMING SOON